Pašvērtēšanas process, pašnovērtējuma ziņojums un uzlabojumi

Pašvērtēšanas process, pašnovērtējuma ziņojums un uzlabojumi

Pašvērtēšana ir  nozīmīga kvalitātes sistēmas daļa. Tās pareiza un efektīva veikšana var palīdzēt izglītības iestādei pašai konstatēt stiprās un vājās vietas, kā arī nepieciešamos uzlabojumus.

Pašvērtēšanu par konkrētā mācību gadā aktuālajiem elementiem un kategorijām izglītības iestāde veic katru gadu, taču sev iekšēji var veikt pilnu pašvērtēšanas procesu un rezultātu analīzi.

Konkrēta procedūra pašvērtēšanas veikšanai izglītības iestādēm nav noteikta, ļaujot to organizēt pēc savām iespējām un ieskatiem.

Pilnībā efektīvs pašvērtēšanas process ir nepārtraukts process. Tas ir instruments, lai sasniegtu mērķi, izglītības iestādes noderīgas informācijas avots, nevis mērķis kā tāds. Pašnovērtējuma procesā iegūtajiem rezultātiem būtu jāļauj izglītības iestādei noteikt, kā tai jādarbojas, lai sasniegtu mērķus un plānotu nākamos attīstības posmus, lai saglabātu kvalitāti, nodrošinātu pastāvīgu uzlabošanu un tiekšanos uz izcilību.

Efektīva pašvērtēšana ļauj pieņemtos lēmumus balstīt uz reāliem pierādījumiem un faktiem.

Pāsvērtēšana palīdz uzlabot izglītības iestādes attīstības plānošanas procesu un pamatot mērķu definēšanu nākamajam periodam.

Komandai, kura ir atbildīga par pašvērtēšanu, ir jābūt pilnīgai izpratnei par to, ko un kā pētīs, kur varēs iegūt informāciju, kas to iegūs, kā to dokumentēs un analizēs, attiecīgi to atspoguļojot pašnovērtējuma ziņojumā.

Personai vai komandai, kura veic pašvērtēšanu, ir  labi jāpārzina izglītības iestādes darbs kopumā, jābūt ar līdera dotībām un labām komunikācijas prasmēm. Viņam/ai jāpiemīt zināšanām par kvalitātes vadību, jābūt mērķtiecīgam, motivētam un ieinteresētam izglītības iestādes darbības rezultātos.

Pašvērtēšanas veikšanai jāizvēlas tādas informācijas iegūšanas metodes, kas ļauj iegūt gan kvantitatīvu, gan kvalitatīvu informāciju un datus, pēc kā tiek veikta informācijas apkopošana un analīze, mēģinot saskatīt sakarības starp rezultātiem. Tad, pamatojoties uz analīzes rezultātiem, jāizdara attiecīgie secinājumi, jānovērtē izglītības iestādes sniegums attiecībā pret izvirzītajiem mērķiem un jāplāno izglītības iestādes turpmākā attīstība, definējot jaunu/s mērķi/us.

Pašvērtēšanā katru gadu tiek pārskatīts, kādas ir bijušas pagājušā (iepriekšējā) mācību gada izglītības iestādes darba prioritātes un kā tās ir izdevies īstenot, apkopojot kādi dati un informācija to apliecina. Katru gadu tiek veikts arī kritērija 2.1. “Mācīšana un mācīšanās” izvērtējums, pārskatot, kādas ir bijušas izglītības iestādes stiprās puses izglītības procesā pagājušā (iepriekšējā) mācību gadā, un kas būtu tajā pilnveidojams turpmāk.

Reizi četros gados tiek veikts visu kritēriju izvērtējums, apkopojot, datus un informāciju, kura raksturo izglītības iestādes darba kvalitāti konkrētajā gadā izvērtējamajos kvalitātes kritērijos, atklājot stiprās puses un turpmākās attīstības vajadzības.

Pēc pašvērtēšanas attiecīgā informācija tiek norādīta pašnovērtējuma ziņojumā, novērtējot izglītības iestādes sniegumu kvalitātes kritērijos tajās kvalitātes jomās, kuras aktuālas konkrētajā mācību gadā.

Pašnovērtējuma ziņojumā iekļaujams izglītības iestādes vispārīgs raksturojums (izglītības iestādes nosaukums, vadītājs, izglītības iestādes darbības un izglītības programmas īstenošanas kvalitātes mērķi, informācija par izvirzīto prioritāšu sasniegšanu, kritēriju izvērtējums, īpaši stiprās puses un turpmākās attīstības vajadzības, informācija par nozīmīgākajiem īstenotajiem projektiem un to rezultāti, citi sasniegumi un izglītības iestādei būtiska informācija, informācija par izglītības iestādes akreditācijā vai vadītāja novērtēšanā norādīto uzdevumu izpildi (ja attiecināms).

Izglītības iestādes pašnovērtējuma ziņojumā tiek iekļauta arī informācija par pēdējās akreditācijas, izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanā un/vai izglītības iestādes apmeklējumā noteikto uzdevumu ieviešanu. Izglītības iestāde pašnovērtējuma ziņojumu publisko iestādes vai dibinātāja tīmekļa vietnē.

Lai pašvērtēšana būtu objektīva un pamatota, sniegtu lielāku ieguvumu pašai izglītības iestādei, būtiski tajā iesaistīt tās mērķgrupas, kuras vistiešākajā veidā ir saistītas ar izglītības iestādes īstenoto izglītības procesu, piemēram, pedagogi, vecāki, izglītojamie, dibinātājs un iestādes vadība.

Veiksmīgai pašvērtēšanai var izmantot tādas kvalitātes vērtēšanas metodes kā intervijas, sarunas, fokusgrupu diskusijas, anketēšanu, dokumentu analīzi, tīmekļa vietnes izpēti, nodarbību un mācību stundu vērošanu, situāciju analīzi, izglītības iestādes apskati un attālināto mācību izpēti.

Lai pašvērtēšanas rezultātā izdarītie secinājumi par izglītības iestādes sniegumu būtu objektīvi un ticami, tiem jābalstās uz konkrētiem faktiem un pierādījumiem, savukārt pašvērtēšanas  sekmīgai norisei ir svarīga regulāra informācijas apmaiņa un komunikācija ar iesaistītajām pusēm, kā arī izpratne par izglītības iestādes stratēģiju un mērķiem.

Akreditācijas ekspertu komisijas ziņojuma izvērtējums tiek veikts pēc tām pašām kategorijām un elementiem, kas pašnovērtējuma ziņojumā.

Uzlabojumi

Pēc rezultātu apkopošanas un pašvērtēšanas pabeigšanas, jāizdara secinājumi. Ja nepieciešams, jārod veids, kā uzlabot procesus, kuros konstatētas nepilnības vai kuri ietekmē mērķus, kuri nav tikuši sasniegti.

Ja pēc pašvērtēšanas netiek pārskatīti mērķi, procesi vai netiek veiktas nepieciešamās izmaiņas, pašvērtēšanai nav jēgas.

Sākumā var likties, ka tas ir laikietilpīgs un nevajadzīgs darbs, taču ar katru reizi pašvērtēšanu izdosies veikt arvien raitāk, kā arī ar laiku izveidosies pilnīga izpratne par šī procesa nepieciešamību un to, ka jēgpilna un efektīva pašvērtēšana sniedz ieguldījumu izglītības iestādes darbības uzlabošanā.