EQAVET indikatori

EQAVET indikatori

Kopš 2016. gada profesionālās izglītības iestādēm papildus pašnovērtējuma ziņojumā norādītajai informācijai jāsniedz informācija par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūras profesionālajā izglītībā un apmācībā jeb EQAVET indikatoriem. Pavisam kopā ir 10 indikatori, taču Latvijā profesionālās izglītības sistēmas kvalitātes nodrošināšanā ieviesti astoņi EQAVET indikatori.

EQAVET 1.indikators “Kvalitātes nodrošināšanas būtiskums profesionālās izglītības un profesionālās tālākizglītības programmu sniedzējiem” pēc būtības jau ir visa Latvijas izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēma, savukārt dati par EQAVET 7.indikatoru “Bezdarba līmenis” pieejami CSP datu bāzē.

EQAVET indikatori ir savstarpēji saistīti, un katrs no tiem ietekmē pārējos. 

EQAVET indikatoru mērķis ES līmenī ir risināt šādus prioritārus izglītības politikas un prakses uzdevumus profesionālajā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā:

1. nodrošināt nodarbinātību,
2. saskaņot piedāvājumu un pieprasījumu pēc kompetences, kvalifikācijas, nodrošinot iekļaujošas profesionālās izglītības pieejamību.

Šajā sadaļā sniegts detalizēts apraksts par katru indikatoru, to definējot, minot mērķi, saistītos indikatorus, datus, kādi nepieciešami tā aprēķināšanai, un aprēķina mehānismu / formulu.

2.indikators - Pedagogu dalība profesionālās kompetences pilnveidē

1. to profesionālo mācību priekšmetu pedagogu procentuālā daļa, kuri piedalās akreditētās izglītības / mācību programmās (no kopējā pedagogu skaita),
2. līdzekļu daudzums, kas katru gadu tiek ieguldīts profesionālo mācību priekšmetu pedagogu profesionālās kvalifikācijas (kompetences) pilnveidē.

Kāds ir 2. indikatora mērķis un kam tas ir noderīgs?

Indikatora mērķis ir veicināt profesionālās izglītības spēju reaģēt uz darba tirgus prasībām.

2. indikators var palīdzēt:

• nodrošināt mērķētu atbalstu pedagogu profesionālajai pilnveidei un tālākizglītībai (ja nepieciešams),
• nodrošināt, ka maksimāli visi pedagogi ir kvalificēti un profesionāli pilnveidojušies normatīvajos aktos noteiktajā apjomā,
• uzlabot profesionālās izglītības spēju reaģēt uz mainīgajām darba tirgus prasībām,
• veicināt pedagogu tiesības uz kvalitatīvu profesionālās izglītības attīstības procesu.

Šo indikatoru var izmantot, plānojot budžetu, tajā nosakot, piemēram, pedagoga piemaksu par kvalitāti.

Saistītie indikatori

4. indikators - Profesionālo izglītību ieguvušie.

To personu skaits, kuras sekmīgi pabeigušas (vai pametušas) profesionālās izglītības programmas atbilstoši programmas veidam un citām pazīmēm.

Piemēram, ja profesionālās izglītības programmu sekmīgi pabeidz mazs izglītojamo skaits, jāsaprot, vai tam par pamatu nav nepietiekama pedagogu kvalifikācija.

Kādi dati nepieciešami?

a) Profesionālo mācību priekšmetu pedagogu skaits, kas piedalās akreditētās profesionālās izglītības programmās. Dati pieejami VIIS.

b) Kopējais līdzekļu apjoms, kas ik gadu ieguldīts pedagogu profesionālajā pilnveidē. Dati pieejami izglītības iestādē (budžets).

Formulas:

1) 

2)

 

3.indikators - Izglītojamo dalība profesionālās izglītības programmās

1. izglītojamo procentuālais daudzums, kas pēc pamatizglītības ieguves sāk mācības profesionālās izglītības programmās (ar iegūstamu profesionālo kvalifikāciju),
2. aktīvo iedzīvotāju skaits (no 15 līdz 74 gadu vecumam), kas iesaistās profesionālās tālākizglītības programmās.

Kāds ir 3. indikatora mērķis un kam tas ir noderīgs?

Indikatora mērķis ir iegūt pamatinformāciju par profesionālās izglītības popularitāti sistēmas un izglītības iestādes līmenī un nodrošinātu atbalstu profesionālās izglītības pieejamības veicināšanai, tostarp riska grupām.

Šo indikatoru var izmantot, plānojot budžetu, nosakot, piemēram, budžeta mērķus.

Saistītie indikatori:

4.indikators - Profesionālo izglītību ieguvušie.

To personu skaits, kuras sekmīgi pabeigušas (vai pametušas) profesionālās izglītības programmas atbilstoši programmas veidam un citām pazīmēm.

5. indikators - Izglītību ieguvušo nodarbinātība.

(a) profesionālās izglītības audzēkņu galamērķis noteiktā laikā pēc mācību pabeigšanas saskaņā ar programmas veidu un citām pazīmēm, tostarp informācija par tiem izglītojamajiem, kuri ir izstājušies (ko dara tagad?);

(b) nodarbināto izglītojamo īpatsvars noteiktā laikā pēc mācību pabeigšanas atbilstoši programmas veidam un citām pazīmēm.

Šajā indikatorā īpaša uzmanība jāpievērš riska grupām, kā arī jāsaprot, ka šo indikatoru var ietekmēt citi ārēji faktori, piemēram, karjeras konsultanta darbs, izglītības iestādes reklāma, prestižs u.c.

Kādi dati nepieciešami?

a) Profesionālās izglītības programmu audzēkņu skaits vidējās izglītības līmenī. Dati pieejami VIIS.

b) Izglītojamo skaits (arī pēc citām pazīmēm) tālākizglītības programmās vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Dati pieejami VIIS.

* Dati par iedzīvotāju kopskaitu vecumā no 15 līdz 64 gadiem, kas nepieciešams aprēķinam pieejams CSP datubāzē.

Formulas

1)

2)

Dati un informācija, kura var papildus būt noderīga šī indikatora mērīšanā:

• profesionālās izglītības programmu veids,
• iedzīvotāju skaits tālākizglītībā (darbspējīgie iedzīvotāji no 15 līdz 64 gadu vecumam),
• iepriekšējā darba pieredze, riska grupas (piemēram, priekšlaicīgi mācības pārtraukušie, audzēkņi ar īpašām vajadzībām u.c.).

4.indikators - Profesionālo izglītību ieguvušie

1. absolventu skaits (ieguvuši kvalifikāciju) profesionālās izglītības programmās salīdzinājumā ar izglītojamiem, kuri sākuši mācības profesionālās izglītības programmās,
2. absolventu skaits (ieguvuši kvalifikāciju) profesionālās tālākizglītības programmās salīdzinājumā ar izglītojamiem, kuri sākuši mācības profesionālās tālākizglītības programmās.

Kāds ir 4.indikatora mērķis un kam tas ir noderīgs?

Indikatora mērķis ir iegūt pamatinformāciju par mācību sasniegumiem un mācību procesa kvalitāti, lai veicinātu atbalstu sekmīgai mācību pabeigšanai un pielāgotu mācību procesu, tostarp riska grupām.

Indikatoru var izmantot izglītības iestādes mērķu noteikšanai, piemēram, salīdzinot savu iestādi ar rādītājiem valstī kopumā.

Saistītie indikatori:

3. indikators - Izglītojamo dalība profesionālās izglītības programmās.

Profesionālās izglītības programmu izglītojamo skaits* atkarībā no izglītības programmas veida un citām pazīmēm**.

*attiecībā uz profesionālās izglītības programmām vidējās izglītības līmenī izglītojamais vismaz sešas nedēļas ir apguvis programmu. Attiecībā uz tālākizglītību - to iedzīvotāju procentuālais daudzums, kuri ir uzņemti profesionālās tālākizglītības programmās.

**Papildus pamatinformācijai par dzimumu un vecumu var piemērot arī citus kritērijus, piemēram, priekšlaicīgi mācības pārtraukušie, personas ar invaliditāti, bezdarba ilgums u.c.

6. indikators - Apgūto prasmju izmantošana darba vietā.

a) Informācija par nodarbošanos pēc mācības pabeigšanas, atbilstoši izglītības / mācību programmas veidam un citām pazīmēm;

b) Personu un darba devēju apmierinātības rādītāji ar iegūtajām prasmēm / kompetencēm.

8.indikators - Riska grupu iekļaušanās profesionālajā izglītībā.

a) Profesionālās izglītības dalībnieku procentuālā daļa, kas klasificēta kā riska grupa atkarībā no vecuma un dzimuma;

b) Riska grupu sasniegumu rādītājs atkarībā no vecuma un dzimuma.

9.indikators - Profesionālās izglītības programmu pieprasījuma apzināšana darba tirgū.

a) Informācija par mehānismiem, kas izveidoti, lai noteiktu darba tirgus prasības dažādos līmeņos;

b) Pierādījumi par to efektivitāti.

10.indikators - Profesionālās izglītības programmu pieejamības veicināšana.

a) Informācija par esošo situāciju dažādos līmeņos;

b) Pierādījumi par to efektivitāti.

Kādi dati nepieciešami?

1. Absolventu skaits profesionālās izglītības programmās. Dati pieejami VIIS.
2. Absolventu skaits profesionālās tālākizglītības programmās. Dati pieejami VIIS.

Formulas

1)

2)

 

5.indikators - Izglītību ieguvušo nodarbinātība

1. profesionālās izglītības programmu absolventu proporcija, kuri nonākuši darba tirgū vai turpina izglītību (ieskaitot augstāko izglītību), vai izvēlējušies citu galamērķi 12–36 mēnešu laikā pēc izglītības programmas beigām,
2. profesionālās izglītības programmu absolventu skaits, kuri ir nodarbināti gada laikā pēc izglītības programmas beigām.

Kāds ir 5. indikatora mērķis un kam tas ir noderīgs?

Indikatora mērķis ir mērīt nodarbinātību, uzlabojot profesionālās izglītības spēju reaģēt uz darba tirgus prasībām un atbalstīt pielāgota mācību procesa nodrošināšanu, tostarp riska grupām.

5.indikators var palīdzēt:

- mērīt nodarbinātību, uzlabojot profesionālās izglītības spēju reaģēt uz darba tirgus prasībām un atbalstīt pielāgota mācību procesa nodrošināšanu, tostarp riska grupām;

- veicināt profesionālās izglītības programmu pieejamību un popularitāti, parādot, ka tās ir atbilstīgākas darba tirgus un/vai augstākās izglītības prasībām;

Arī šo indikatoru var izmantot plānošanā, nosakot, piemēram, izglītības iestādes mērķus.

Saistītie indikatori

3.indikators - Izglītojamo dalība profesionālās izglītības programmās.

Profesionālās izglītības programmu izglītojamo skaits* atkarībā no izglītības programmas veida un citām pazīmēm**.

*attiecībā uz profesionālās izglītības programmām vidējās izglītības līmenī izglītojamais vismaz sešas nedēļas ir apguvis programmu. Attiecībā uz tālākizglītību - to iedzīvotāju procentuālais daudzums, kuri ir uzņemti profesionālās tālākizglītības programmās.

**Papildus pamatinformācijai par dzimumu un vecumu var piemērot arī citus kritērijus, piemēram, priekšlaicīgi mācības pārtraukušie, personas ar invaliditāti, bezdarba ilgums u.c.

6.indikators - Apgūto prasmju izmantošana darba vietā.

a) Informācija par nodarbošanos pēc izglītības / mācību programmas pabeigšanas, atbilstoši mācību veidam un citām pazīmēm;

b) Personu un darba devēju apmierinātības rādītāji ar iegūtajām prasmēm / kompetencēm.

8.indikators - Riska grupu iekļaušanās profesionālajā izglītībā.

a) Profesionālās izglītības dalībnieku procentuālā daļa, kas klasificēta kā riska grupas (noteiktā reģionā) atkarībā no vecuma un dzimuma;

b) Riska grupu sasniegumu rādītājs atkarībā no vecuma un dzimuma.

9.indikators - Profesionālās izglītības programmu pieprasījuma apzināšana darba tirgū.

a) Informācija par mehānismiem, kas izveidoti, lai noteiktu darba tirgus prasības dažādos līmeņos;

b) Pierādījumi par to efektivitāti.

Šajā indikatorā datu ieguvei var tikt izmantota aptauja, ar kuras palīdzību tiek iegūta, piemēram, šāda informācija – statuss (nodarbināts, meklē darbu, nestrādā un nemeklē darbu), slodze un ilgums (pilna laika, nepilna laika/uz nenoteiktu laiku, uz noteiktu laiku), statuss attiecībā uz izglītības ieguvi (apmeklēju/neapmeklēju formālo izglītību), vai darbinieks strādā savā nozarē, kā arī informāciju par riska grupām.

Kādi dati nepieciešami?

1. profesionālās izglītības programmu absolventu (pēc vecuma un dzimuma) skaits, kuri 12 –36 mēnešu laikā no dienas, kad saņēmuši izglītības dokumentus, ir ieguvuši darbu, iesaistījušies tālākizglītībā  vai kādā citā galamērķī. Dati pieejami izglītības iestādē.
2. profesionālās izglītības programmu absolventu (pēc vecuma un dzimuma) skaits, kuri nodarbināti vienu gadu (12 mēnešus) pēc mācību beigām. Dati pieejami izglītības iestādē.

Formulas

1)

2)

 

6.indikators - Apgūto prasmju izmantošana darba vietā

1. Profesionālās izglītības programmu absolventu skaits, kuri strādā izglītībai / kvalifikācijai atbilstošos amatos,
2. Darba ņēmēju skaits, kas laika posmā no 12 līdz 36 mēnešiem pēc profesionālās izglītības programmas beigšanas saprot, ka izglītība iegūta atbilstoši pašreizējam amatam,
3. Darba devēju skaits, kuri ir apmierināti ar atbilstošo kvalifikāciju un prasītajām kompetencēm,
4. Darba devēju skaits, kuri ir apmierināti ar izglītības programmas/u absolventiem kopumā.

Kāds ir 6. indikatora mērķis un kam tas ir noderīgs?

6.indikators var palīdzēt veicināt profesionālās izglītības absolventu nodarbinātību, uzlabojot profesionālās izglītības spēju reaģēt uz mainīgajām darba tirgus prasībām un atbalstīt pielāgota mācību procesa nodrošināšanu, tostarp riska grupām.

Saistītie indikatori

5.indikators - Izglītojamo dalība profesionālās izglītības programmās.

(a) Profesionālās izglītības audzēkņu galamērķis noteiktā laikā pēc mācību pabeigšanas saskaņā ar programmas veidu un citām pazīmēm; 

(b) nodarbināto izglītojamo īpatsvars noteiktā laikā pēc mācību pabeigšanas atbilstoši programmas veidam un citām pazīmēm. Attiecībā uz profesionālo vidējo izglītību arī informācija par to izglītojamo galamērķi, kuri ir izstājušies.

(iespējams) 8.indikators - Riska grupu iekļaušanās profesionālajā izglītībā.

a) Profesionālās izglītības dalībnieku procentuālā daļa, kas klasificēta kā riska grupas atkarībā no vecuma un dzimuma;

b) riska grupu sasniegumu rādītājs atkarībā no vecuma un dzimuma.

(iespējams) 9.indikators - Profesionālās izglītības programmu pieprasījuma apzināšana darba tirgū.

a) Informācija par mehānismiem, kas izveidoti, lai noteiktu mainīgās prasības dažādos līmeņos; 

b) pierādījumi par to efektivitāti.

Šajā indikatorā jāizmanto gan kvalitatīvie, gan kvantitatīvie dati.

Šajā indikatorā datu ieguvei var tikt izmantota aptauja, kura palīdz uzzināt, piemēram, šādu informācija – statuss (nodarbināts, meklē darbu, nestrādā un nemeklē darbu), slodze un ilgums (pilna laika, nepilna laika/uz nenoteiktu laiku, uz noteiktu laiku), statuss attiecībā uz izglītības ieguvi (apmeklēju/neapmeklēju formālo izglītību), vai darbinieks strādā savās nozarē, kā arī informāciju par riska grupām.

Kādi dati nepieciešami?

1. Noteiktas nozares profesionālās izglītības programmu absolventu (pēc vecuma un dzimuma) skaits, kuri 12 –36 mēnešu laikā no dienas, kad saņēmuši izglītības dokumentus, ir ieguvuši atbilstošu darbu. Dati pieejami izglītības iestādē.
2. Profesionālās izglītības programmu absolventu (pēc dzimuma un kvalifikācijas) skaits, un darba devēji, kuri ir apmierināti ar darbinieka iegūtajām prasmēm/kompetencēm. Dati pieejami izglītības iestādē.

Formulas

1)

2)

3) Kvalitatīvs rādītājs

4) Kvalitatīvs rādītājs

 

8.indikators - Riska grupu iekļaušanās profesionālajā izglītībā

1. Dalībnieki un programmas beidzēji no riska grupām, kuras noteiktas Eiropas un nacionālā līmenī, no kopējā dalībnieku un profesionālās izglītības programmas beidzēju skaita,
2. Programmas beidzēju skaits no riska grupām, kas noteiktas Eiropas un nacionālā līmenī, salīdzinājumā ar tiem, kas programmu sāk.

Kāds ir 8.indikatora mērķis un kam tas ir noderīgs?

8.indikatora mērķis ir sniegt pamatinformāciju lēmumu pieņemšanai profesionālās izglītības sistēmas līmenī par atbalstu riska grupām.

Šo indikatoru var izmantot plānošanā, nosakot iestādes mērķus attiecībā uz iekļaujošu izglītību un riska grupām. To var izmantot, lai noteiktu profesionālās izglītības iestādes kapacitāti darbam jauniešiem ar īpašām vajadzībām un no citām riska grupām.

Saistītie indikatori

3.indikators - Izglītojamo dalība profesionālās izglītības programmās.

Profesionālās izglītības programmu izglītojamo skaits* atkarībā no izglītības programmas veida un citām pazīmēm**.

*attiecībā uz profesionālās izglītības programmām vidējās izglītības līmenī izglītojamais vismaz sešas nedēļas ir apguvis programmu. Attiecībā uz tālākizglītību - to iedzīvotāju procentuālais daudzums, kuri ir uzņemti profesionālās tālākizglītības programmās.

**Papildus pamatinformācijai par dzimumu un vecumu var piemērot arī citus kritērijus, piemēram, priekšlaicīgi mācības pārtraukušie, personas ar invaliditāti, bezdarba ilgums u.c.

4.indikators - Profesionālo izglītību ieguvušie.

To personu skaits, kas sekmīgi pabeigušas (vai pametušas) profesionālās izglītības programmas atbilstoši izglītības programmas veidam un citām pazīmēm.

5.indikators - Izglītību ieguvušo nodarbinātība.

(a) profesionālās izglītības izglītojamo galamērķis noteiktā laikā pēc mācību pabeigšanas saskaņā ar programmas veidu un citām pazīmēm, tostarp informācija par tiem izglītojamajiem, kuri ir izstājušies (ko dara tagad?);

(b) nodarbināto izglītojamo īpatsvars noteiktā laikā pēc mācību pabeigšanas atbilstoši izglītības programmas veidam un citām pazīmēm. Profesionālās izglītības programmām vidējās izglītības līmenī mērķi arī tiem izglītojamajiem, kuri mācības pametuši.

6.indikators - Apgūto prasmju izmantošana darba vietā.

a) Informācija par nodarbošanos pēc mācības pabeigšanas, atbilstoši izglītības programmas veidam un citām pazīmēm;

b) Personu un darba devēju apmierinātības rādītāji ar iegūtajām prasmēm/kompetencēm.

(iespējams) 10.indikators - Profesionālās izglītības programmu pieejamības veicināšana.

a) Informācija par esošo situāciju dažādos līmeņos;

b) Pierādījumi par to efektivitāti.

Kādi dati nepieciešami?

1. Izglītojamo un absolventu no riska grupām skaits (pēc vecuma un dzimuma).
2. Absolventu no riska grupām skaits (pēc vecuma un dzimuma).

Riska grupu identificēšanai var izmantot Metodoloģiskās vadlīnijas darbam projektā “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (8.3.4.0/16/i/001), pieejams šeit: http://www.pumpurs.lv/sites/default/files/2020-08/VADLINIJAS_2020.pdf

Formulas

1)

2)

Riska grupas ietver:

• personas ar zemu izglītības līmeni, izglītojamos ar mācīšanās grūtībām vai izglītojamos ar īpašām vajadzībām;
• ieslodzītas personas, migrantus;
• priekšlaicīgi mācības pāmetušos;
• ilgstošus bezdarbniekus; jauniešus bezdarbniekus (jaunāki par 25 gadiem), gados vecākus bezdarbniekus (vecāki par 55 gadiem);
• personas ar invaliditāti.

9.indikators - Profesionālās izglītības programmu pieprasījuma apzināšana darba tirgū

1. Mehānismu veidi, kas lietoti profesionālās izglītības piedāvājuma aktualizēšanai nākotnes darba tirgus vajadzībām.
2. Informācija par mehānismiem, kas lietoti, lai nodrošinātu ieinteresētās puses ar visjaunāko informāciju par nākotnes darba tirgus vajadzībām.

Kāds ir 9.indikatora mērķis un kam tas ir noderīgs?

Indikatora mērķis ir uzlabot profesionālās izglītības spēju reaģēt uz mainīgajām darba tirgus prasībām un veicināt nodarbinātību.

9.indikators var palīdzēt uzlabot profesionālās izglītības spēju reaģēt uz mainīgajām darba tirgus prasībām, veicināt nodarbinātību un nodrošināt izglītības kvalitātes uzlabošanos izglītības iestādē.

Saistītie indikatori

3.indikators - Izglītojamo dalība profesionālās izglītības programmās.

Profesionālās izglītības programmu izglītojamo skaits* atkarībā no izglītības programmas veida un citām pazīmēm**.

*attiecībā uz profesionālās izglītības programmām vidējās izglītības līmenī izglītojamais vismaz sešas nedēļas ir apguvis programmu. Attiecībā uz tālākizglītību - to iedzīvotāju procentuālais daudzums, kuri ir uzņemti profesionālās tālākizglītības programmās.

**Papildus pamatinformācijai par dzimumu un vecumu var piemērot arī citus kritērijus, piemēram, priekšlaicīgi mācības pārtraukušie, personas ar invaliditāti, bezdarba ilgums u.c.

4.indikators - Profesionālo izglītību ieguvušie.

To personu skaits, kas sekmīgi pabeigušas (vai pametušas) profesionālās izglītības programmas atbilstoši izglītības programmas veidam un citām pazīmēm.

5.indikators - Izglītību ieguvušo nodarbinātība.

a) Profesionālās izglītības programmu absolventu proporcija, kuri nonākuši darba tirgū vai turpina izglītību (ieskaitot augstāko izglītību), vai izvēlējušies citu galamērķi 12–36 mēnešu laikā pēc izglītības programmas beigām;

b) profesionālās izglītības programmu absolventu skaits, kuri ir nodarbināti gada laikā pēc izglītības programmas beigām.

6.indikators - Apgūto prasmju izmantošana darba vietā.

a) Informācija par nodarbošanos pēc mācības pabeigšanas, atbilstoši izglītības programmas veidam un citām pazīmēm;

b) personu un darba devēju apmierinātības rādītāji ar iegūtajām prasmēm/kompetencēm.

8.indikators - Riska grupu iekļaušanās profesionālajā izglītībā.

a) Profesionālās izglītības dalībnieku procentuālā daļa, kas klasificēta kā riska grupa atkarībā no vecuma un dzimuma;

b) riska grupu sasniegumu rādītājs atkarībā no vecuma un dzimuma.

Kādi dati nepieciešami?

Dokumenti vai metodes, ko izmanto, lai veicinātu profesionālās izglītības pieejamību:

1. Dokumentu veids (piemēram, plāni, politika, programmas): plānošana, īstenošana, novērtēšana un faktos balstītu lēmumu pieņemšana, lai veicinātu labāku profesionālās izglītības pieejamību, īpaši riska grupām;
   
   • mācību procesa piemērotība konkrētu riska grupu un personu faktiskajām un turpmākajām vajadzībām;
   
   • elastīgums: cik ātri izglītības iestāde spēj reaģēt uz riska grupu un atsevišķu audzēkņu vajadzībām.

2. Pierādījumi par to efektivitāti: lai novērtētu efektivitāti, šis rādītājs attiecas ne tikai uz dokumentiem un metodēm, bet arī uz profesionālās izglītības iestādes spēju veicināt pieejamību, izvērtējot to un lemjot par turpmāko rīcību:
   
   • nodarbinātība: riska grupu bezdarba ietekme un nodarbinātības iespējām pēc plānoto pasākumu īstenošanas;
   
   • atsevišķu audzēkņu vai riska grupu apmierinātība saistībā ar profesionālās izglītības pieejamību.

10.indikators - Profesionālās izglītības programmu pieejamības veicināšana

1. Plāni/dokumenti/programmas, kas tiek izmantotas profesionālās izglītības pieejamības veicināšanai.
2. Informācija par profesionālās izglītības sistēmas kapacitāti, lai palielinātu profesionālās izglītības pieejamību.

Kāds ir 10.indikatora mērķis un kam tas ir noderīgs?

10.indikatora mērķis ir veicināt profesionālās izglītības pieejamību.

Saistītie indikatori

4.indikators - Profesionālo izglītību ieguvušie.

To personu skaits, kas sekmīgi pabeigušas (vai pametušas) profesionālās izglītības programmas atbilstoši izglītības programmas veidam un citām pazīmēm.

8.indikators - Riska grupu iekļaušanās profesionālajā izglītībā.

a) Profesionālās izglītības dalībnieku procentuālā daļa, kas klasificēta kā riska grupa atkarībā no vecuma un dzimuma;

b) riska grupu sasniegumu rādītājs atkarībā no vecuma un dzimuma.

Kādi dati nepieciešami?

Dokumenti vai metodes, ko izmanto, lai veicinātu profesionālās izglītības pieejamību:

1. Dokumentu veids (piemēram, plāni, politika, programmas): plānošana, īstenošana, novērtēšana un faktos balstītu lēmumu pieņemšana, lai veicinātu labāku profesionālās izglītības pieejamību, īpaši riska grupām;
   
   • mācību procesa piemērotība konkrētu riska grupu vai audzēkņu faktiskajām un turpmākajām vajadzībām;
   
   • elastīgums: cik ātri izglītības iestāde spēj reaģēt uz riska grupu un atsevišķu audzēkņu vajadzībām.
2. Pierādījumi par to efektivitāti: lai novērtētu efektivitāti, šis rādītājs attiecas ne tikai uz dokumentiem un metodēm, bet arī uz profesionālās izglītības iestādes spēju veicināt pieejamību, izvērtējot to un lemjot par turpmāko rīcību:
   
   • nodarbinātība: riska grupu bezdarba ietekme un nodarbinātības iespējām pēc plānoto pasākumu īstenošanas;
   
   • atsevišķu audzēkņu vai riska grupu apmierinātība saistībā ar profesionālās izglītības pieejamību.