Līderība

Līderība ir ietekmes process, kas ved uz vēlamo mērķu sasniegšanu. Tas ietver iedvesmu un atbalstu citiem, lai īstenotu pārmaiņas un sasniegtu izglītības iestādes vīziju, kuras pamatā ir skaidras personiskās un profesionālās vērtības, izveidotu sadarbību ar citiem cilvēkiem, lai nospraustu un sasniegtu mērķus, kā arī organizētu un koordinētu stratēģijas īstenošanu.

Līderim ir jāvada vai jārāda pareizais virziens, jāapvieno komanda un jābūt ar to kopā, kā arī jārūpējas par katra cilvēka individuālajām vajadzībām. Bieži vien jēdzieni „vadītājs” un „līderis” tiek lietoti ar vienādu nozīmi, tieši tulkojot tos no angļu valodas. Taču šī vienāda nozīme ir tikai tādā gadījumā, ja noteiktā organizācijā formālais vadītāja statuss sakrīt ar viņa kā līdera statusu. Galvenā atšķirība līderim no pārējiem ir tas, ka viņš ir autoritāte grupā – vai nu viņam jautā, viņā ieklausās, viņa ieteikumi tiek ņemti vērā (ciena līderi) vai arī viņu klausa un izpilda viņa dotos uzdevumus (baidās no līdera).

Mūsdienās ir dažādas līderības stilu teorijas, kas parāda līderu uzvedību grupā. K. Levins izdalīja trīs līderības stilus: autokrātiskais, demokrātiskais un liberālais.

Autokrātiskais jeb autoritārais līderības stils raksturīgs ar vienpersonisku  lēmumu pieņemšanu. Lai lēmumi tiktu izpildīti, tiek izmantota piespiešana un pakļaušana, tiek izteikti norādījumi un tiek kontrolēta doto rīkojumu izpilde. Šāds līderis vienpersoniski uzņemas atbildību par notiekošo. Ne vienmēr šādas vadības stils ir efektīvs, taču kritiskās situācijās, kad nekavējoties jāpieņem lēmumi un jārīkojas, šāda rīcība bieži vien sevi attaisno.

Demokrātiskais līderības stils raksturīgs ar sadarbības darba principiem. Šāds līderis iesaista grupu lēmumu pieņemšanā, tādējādi motivējot veikt izpildi. Taču šis vadības stils lēmumu pieņemšanā un uzdevumu izpildē prasa vairāk laika, jo atbildība tiek dalīta. Šis vadības stils nodrošina labvēlīgu atmosfēru darba vietā un augstus darba rezultātus, taču tādās grupās, kur darbinieki ir ar augstu atbildību un darba motivāciju.

Liberālais līderības stils ir neiejaukšanās stils, kas nozīmē vadītāja izpildes lomu kā formālu, kas pilda koordinatora funkcijas, tādējādi grupai dodot neierobežotu rīcības brīvību gan lēmumu pieņemšanā, gan uzdevumu izpildē. Būtībā tas nav līderības stils, šajā gadījumā tas ir tikai vadītāja statuss. Reālās līdera funkcijas pilda kāds cits grupas dalībnieks, kas uzņēmies neformāli vadīt šo grupu kā līderis ar savu vadības stilu. Šis vadības stils ir vēlams radošos kolektīvos.

Līdera rezultāti ir atkarīgi no konkrētajam gadījumam piemērota stila izvēles. Lai noskaidrotu, kurš stils lietojams, vadītājam jāpazīst savas organizācijas kultūra, darba raksturs, kā arī padoto, vadītāju un kolēģu stili, prasības un attiecības. Šie faktori palīdzēs noteikt, kurš stils ir efektīvāks un kurš mazāk efektīvs. Tā kā efektivitāte ir atkarīga no stila atbilstības situācijai, vienam stilam var būt ļoti dažādi rezultāti. Var būt tā, ka rezultāts ir sasniegts un komandas locekļi apmierināti, taču var būt arī tā, ka rezultāts ir, bet komandas locekļi pauž neapmierinātību.

Saskaņā ar Izglītības likumu izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par iestādes kvalitātes sistēmas veidošanu un attīstību, kā arī ikgadējās izglītības iestādes pašvērtēšanas nodrošināšanu, analizējot datus, tostarp, par izglītības procesu, saturu, vidi un pārvaldību.

Šos pienākumu var uzticēt arī vadības komandai, kuras darbu pārrauga izglītības iestādes vadītājs.

Izglītības iestādes vadītājs demonstrē līderību attiecībā kvalitātes sistēmas izveides un attīstīšanas procesā izglītības iestādē:

• esot atbildīgam par kvalitātes sistēmas efektivitāti;
• komunicējot par kvalitātes sistēmas nozīmību un tās efektivitāti;
• nodrošinot, ka izglītības iestādes mērķi ir definēti saskaņā ar tās misiju, vīziju, vērtībām un stratēģisko attīstību;
• veicinot procesu pieeju un riskos balstītu domāšanu;
• nodrošinot, ka kvalitātes sistēmai nepieciešamie resursi ir pieejami;
• nodrošinot, ka kvalitātes sistēma sasniedz vēlamo rezultātu;
• iesaistot, vadot un atbalstot darbiniekus kvalitātes sistēmas uzturēšanā un uzlabošanā;
• nodrošinot nepārtrauktu pilnveidi;
• izstrādājot un uzturot izglītības iestādes stratēģisko plānu;
• nodrošinot, ka izglītojamo izglītības vajadzības, ieskaitot īpašas vajadzības, tiek identificētas un nodrošinātas;
• attīstot sadarbību ar dibinātāju.

Iestādes vīzija, misija, vērtības un mērķi

Izglītības iestādes vadītājs, iesaistot izglītības iestādes darbiniekus, izglītojamos, dibinātāju un sadarbības partnerus, definē izglītības iestādes vīziju, misiju un vērtības.

Vīzijas, misijas un vērtību definēšana palīdz noteikt to, kāda izglītības iestāde vēlas būt, un to, kādā virzienā tā darbojas.

Misija

Misija ir cieši saistīta ar vīziju un sniedz skaidru informāciju par to, kāpēc iestāde vispār pastāv vai tās pamatmērķi. Misija norāda uz atšķirību no citām izglītības iestādēm. Nosakot misiju, jāņem vērā, ka misijai jāapliecina apņemšanās uzlabot kvalitāti, tai jāietver izglītības iestādes ilgtermiņa mērķi, jābūt vērstai uz izglītojamajiem.

Piemērs: “Nodrošināt izglītojamajiem iespējami visaugstāko izglītības kvalitāti”.

Vīzija

Vīzija ir informācija par izglītības iestādes galveno attīstības virzienu vai galveno mērķi.

Piemērs: “Lai nodrošinātu darba tirgu ar augsti kvalificēties speciālistiem, mēs kļūsim par pirmo iestādi, kur visi mūsu izglītojamie gūs panākumus, iegūstot kvalitatīvu profesionālo izglītību”.

Vērtības

Izglītības iestādes vērtības ir principi, uz kuriem balstoties, izglītības iestāde cenšas sasniegt savu vīziju un misiju. Izglītības iestādes vērtības ietver tās uzskatus. Vērtības parasti ir īsas un konkrētas.

Vērtībām jābūt saskaņotām ar vidi, kurā iestāde darbojas. Vērtībām ir tieša ietekme uz izglītības iestādes kultūru.

Mērķi

Kad ir definēta vīzija, misija un vērtības, to vēstījums tiek pārnests uz sasniedzamiem izglītības iestādes mērķiem. Mērķus bieži izsaka kā uzdevumus. Svarīgi, ka mērķi tiek izteikti izmērāmā veidā, lai vēlāk varētu novērtēt, vai tos izdevies sasniegt un cik lielā mērā tas ir izdevies.

Mērķu noteikšanai nereti iesaka izmantot SMART metodi (specifisks, izmērāms, sasniedzams, reālistisks un terminēts). 

Specifisks

Specifisks nozīmē vienu konkrētu mērķi, kuru vēlamies sasniegt. Piemēram, “paaugstināt izglītojamo sasniegumus ikdienas darbā”.

Izmērāms

Izmērāms nozīmē konkrētu apjomu, cik lielā mērā vēlamies sasniegt rezultātu. Piemēram, “paaugstināt izglītojamo sasniegumus ikdienas darbā par 10%”. Vēlamā rezultāta izteikšana izmērāmā lielumā ļauj saprast, kā labāk organizēt darbu, lai mērķi sasniegtu.

Sasniedzams

Sasniedzams nozīmē tādu mērķi, kuru ir iespējams izpildīt gan attiecībā uz pieejamajiem resursiem, gan ietekmi u.c. Piemēram, ja saprotam, ka viena vai otra iemesla dēļ 10% uzlabojumu diez vai sanāks sasniegt, definējam rezultātu, kas būtu pa spēkam – “paaugstināt izglītojamo sasniegumus ikdienas darbā par 5%”.

Reālistisks

Reālistisks ir cieši saistīts ar “sasniedzams”. Piemēram, mērķis var būt sasniedzams, bet tā sasniegšana prasa papildus darba laiku no atsevišķiem kolēģiem. Tāpat mērķa reālu sasniegšanu var ietekmēt citi apstākļi, piemēram, izglītības iestādes veids vai specializācija.

Terminēts

Terminēts nozīmē, ka mērķim ir noteikts izpildes laiks vai beigu datums. Piemēram, “paaugstināt izglītojamo sasniegumus ikdienas darbā par 5% līdz mācību gada beigām”.